Kurš apprecējās ar Yolande de Courtenay?

Yolande de Courtenay nait en 1196, fille de Pierre II de Courtenay empereur de Constantinople et de Yolande de Hainaut. Par son mariage avec André II Árpád, elle est Reine consort de Hongrie de 1215 à 1233.

Le 24 septembre 1213, Gertrude de Méran, la première épouse d'André II Árpád, meurt assassinée par des seigneurs hongrois. Le frère de Yolande, Henri I^er, empereur de Constantinople arrange alors son mariage avec André II.

Le mariage a lieu à Székesfehérvár en février 1215, mais Henri I^er meurt le 11 juillet 1216. André II fait valoir les droits de son épouse à la couronne de Constantinople, mais les barons de l'empire lui préfèrent Pierre II de Courtenay, un autre frère de Yolande.

Yolande entretient de bonnes relations avec les enfants du premier mariage de son époux. Elle meurt en 1233 à l'âge de 37 ans. Elle est inhumée à l'Abbaye d'Egres, alors en Hongrie (aujourd'hui Igriș en Roumanie).

Andrāšs II (ungāru: II. András, latīņu: Andreas II; dzimis ap 1177. gadu, miris 1235. gada 21. septembrī) bija Ungārijas karalis no 1205. gada līdz savai nāvei 1235. gadā. Bija arī Haličas kņazs no 1188. līdz 1189/90. gadam un no 1208./09. līdz 1210. gadam.

Andrāšs II bija karaļa Bēlas III jaunākais dēls. Pēc Haličas kņazistes iekarošanas 1188. gadā tika iecelts par tās kņazu, tomēr Andrāša II vara bija nepopulāra un viņš tika padzīts. Pēc atgriešanās Ungārijā 1197. gadā piespieda savu brāli, karali Imri piešķirt valdīšanā Horvātiju un Dalmāciju. Mirstošais Imre iecēla Andrāšu par sava dēla Lāslo III aizbildni, bet pēc Lāslo nāves Vīnē 1205. gadā Andrāšs tika kronēts par Ungārijas karali.

No 1217. līdz 1218. gadam Andrāšs II piedalījās neveiksmīgajā Piektajā krusta karā. Valdīšanas laikā pastiprinājās valsts sadrumstalošanās un vietējo feodāļu nostiprināšanās. 1222. gadā karalis Andrāšs izdeva Zelta bullu, kas apstiprināja feodāļu tiesības. 1224. gadā tika izdots Diploma Andreanum, kas atzina Transilvānijas vācu iedzīvotāju autonomiju. 1225. gadā no Transilvānijas tika padzīts Teitoņu ordenis, un tas pievērsās Baltijas iekarošanai.